Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
06.06.2020 Diena
17o C, DR DR. 7m/s
06.06.2020 Nakts
14o C, D D. 1m/s
07.06.2020 Diena
27o C, DA DA. 2m/s
Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Radi iedvesmu skaistākajos klinšu atsegumos #satiecsevi
Radi iedvesmu skaistākajos klinšu atsegumos #satiecsevi

Cilvēka saistība ar dabas izveidotajām vērtībām būs mūžīga. Atrodot sevi Siguldas dabas takās, iespējams nevilšus atrast daudzveidīgus smilšakmens atsegumus. Steidzoties no augstienēm jūras virzienā, straumes arvien dziļāk izgrauzušas gultni upes pamatos, veidojot plašu ieleju. Ja ir radusies vēlme savas saknes un dabu sev apkārt izzināt bagātīgāk, tas nav atcelts! Baudi dabas dāvanas acīm, esi dabai tuvumā un sajūti sevī iedvesmu!

 

 Smilšakmens atsegumi un klintis ir īpaši aizsargājamas un saudzējamas, tādēļ vislabāk tās aicinām vērot ar acīm un uzņemt pavasarīgās fotogrāfijās! 

 

/Gaujas labais krasts/  

Vikmestes taka

Paslēpties šai ielejā nav grūti, bet pat ieteicami, ieskaujoties vairākos gleznainos Gaujas svītas smilšakmens atsegumos 4m garumā. Tie gozējas Vikmestes upītes zemajos krastos veidojot ainavisku skatu. Kopējais takas garums ir tik 3 kilometri un veicams gan kājām gājējiem, gan velo piekritējiem.

  

Dodoties otrpus Turaidas ceļa, virzoties pa Dainu ceļu, Gaujas svītas pelēkbrūnajos smilšakmeņos atradīsiet izveidojušos Blusu alu. Ala ir sarežģīta eju un strupceļu tīkls 55 m garumā ar 14 dažāda veida pilāriem. Alas dziļumā atrodas avots, bet pati ala ir sausa. Tās uzraksti vērojami jau no attāluma, bet tuvāk ejot aicinām būt uzmanīgiem un to saudzēt apskatot.

 

 Netālu no Kempinga "Dainas", atrodas Turaidas ala, agrāk saukta par Slakteru alu. Lai atrastu Turaidas alu jādodas pa Dainu ceļu un orientējoties pēc koordinātēm, jāiet iekšā mežā caur brikšņiem un garu zāli. Ala ir kā neliela iedobīte klintī, kas atrodas Turaidā, Turaidas pilskalna nogāzes vidussaļā. Dažus metrus garajai alai blakus atrodas niša, kas tāpat kā ala veidojusies neliela izmēra smilšakmens atsegumā. 

Piķenes krauja

 Krāšņāks skats acīm paveras dodoties maršrutā, kas var sākties gan Gaujas labajā pusē, bet var arī tikt realizēts no Gaujas kreisās puses, atkarīgs no vietas, kur mazais ceļojums sākas. Piķenes krauja ir apmēram 1 km garš un 78–80 m augsts Gaujas senlejas labā pamatkrasta posms ar blakus esošām nelielām aizām. Dodoties pastaigā dabas takā, šeit būs iespēja aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas, vairākas alas un dažādus augus, ziedus.

 

Mazā Velnala un Aunapieres ala

Mazā Velnala atrodas Piķenes kraujā 1 km augšpus Velnalas klintīm. Kopējais alas garums ir nedaudz vairāk kā 10 metri un alas ieeju sadala pīlārs. Netālu no Mazās Velnalas iztek Gudrības avotiņš. Dodoties pastaigā apskatīt alas, ceļa gaitā redzēsiet vairākus klinšakmens atsegumu vietas.

Netālu no Velnalas, Piķenes kraujas vidussdaļā atrodas Aunapieres ala. Ala, kura atgādina auna pieri, tās augstums pie ieejas ir aptuveni 1,7m, garums 4,8m. 

 

Velnalas klintis un ala

Pašu varenāko un iespaidīgāko klinšu atsegumu redzēsiet, ja dosieties no Siguldas uz Kājnieka tilta pusi gar Gaujas kreiso krastu. Jums pavērsies skats uz Velnalas klinšu atsegumiem un Velnalu, kura ir 250 m gara un 15 m augsta. Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati, noslēpumiem pārbagātā, Velnala.

 

 

Saulstaru iezis

 Šai pusē, sākot maršrutu Siguldā, iespējams doties tālāk, kur satiekas 2 novadi - Siguldas un Krimuldas - tādā veidā atrodot pirmatnējo dabas mežonīgo pieskārienu. Saulstaru iezis nosaukumu ir ieguvis no tuvējām Saulstariņu mājām. Saulstaru ala (saukta: Runtiņa upes un Mežabrāļu ala) izveidojusies irdenā un neviendabīgā smilšakmenī.  Atrakta un tīrīta 1990. gadā. Augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ar alu ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Devona smilšakmens iezis ir miljoniem gadu vecs nogulumiezis, kas ir stipri sadēdējis, kārtains, plaisains, birstošs un vāji cementēts.

Seni nostāsti vēsta, ka šajā alā no vajātājiem ir slēpies lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc dažreiz ala tiekot saukta par Runtiņa alu. Alas sienu un griestu smilšakmeņos novērojams horizontālais slāņojums. Var redzēt, kā, pazemes ūdeņiem plūstot caur ūdens caurlaidīgiem, sīkiem smilšakmens slānīšiem un plaisiņām, ir nogulsnējies dzelzs hidroksīds, veidojot rūsganu, sīku slānīšu kārtojumu. 

 

 

/Gaujas kreisais krasts/

Sarkanās divpakāpju klintis 

Maršrutā Sigulda-Murjāņi-Sigulda, var apskatīt Ziedleju klintis. Sarkanās divpakāpju smilšakmens klintis Gaujas vecupes krastā, lejas pakāpes augstums ir 4.5m, augšējas pakāpes 4m. Klinšu siena sasniedz 40 m augstumu. Ziedleju klinšu atsegumu joslas kopējais garums ir 860 m, bet atsegumos ir daudz pārtraukumu un daudzas nepieejamas vietas. Vērts pieminēt, ka kāpums lejā uz klintīm ir visai stāvs, iesakām būt piesardzīgiem un saudzēt dabas vērtības.

 

 

Pati pievilcīgākā Ziedleju klinšu daļa atrodas dabas pieminekļa vidusdaļā, kur vispirms (skatoties no Gaujas augšteces puses) ir 5 m plats un 5 m augsts atsegums ar vāju, bet augstu ūdenskritumu visā atseguma augstumā. Tālāk dodoties būs labi apskatāmi klinšu atsegumi, kuru augstums ir līdz pat 6 m.

 

Lakstīgalas grava

Ne tik vien Gaujas labais krasts pārpildīts bagātu iežu atsegumu, bet arī Gaujas kreisais krasts sev līdzi nes un paver acīm skatu uz mazliet mazākiem, taču tikpat ļoti dabai nozīmīgiem skaistumiem. Lakstīgalas grava „pāršķeļ” Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu starp Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi un Siguldas slimnīcu. Tās dienvidu daļā izveidotas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz Siguldas pludmalei. 

 

Raganu katls

Vai vienmēr klinšu atsegumi saskatāmi tikai augšup veroties? Nolaid acis zemāk un paveries vairāk kā 20 metru dziļumā. Skats atgādinās ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas. Te acīm atsegsies Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Šeit joprojām aktīvi norisinās erozijas process, kas redzams katla nogruvumos sānu malās un lejasdaļā.

 

Kraukļu aiza ar alu un Pēterala

Intensīvā zemes krāsa jeb tumši sarkanā vidusdevona iezīme atklājas visā aizas garumā un platumā. Šeit uzņemtās bildes liekas noslēpumaini īstas un raksturīgas iedobumiem, kas dažviet izzuduši pēc smilšakmens nobrukumiem. Pienākot tuvāk, klinšu sienā redzami gada skaitļi, zīmējumi un iegravēti vārdi jebšu atstātās liecības, kas apbrīnas vērtas.

 

Netālu no aizas, takas garumā ieraudzīsiet vairākus klinšu atsegumus, vien atšķirot tos pēc nokrāsām, rakstiem un vietas atrašanos. Ceļu iespējams turpināt līdz pat Pēteralai, dodoties pa Vējupītes ielejas kreiso pamatkrastu.

 

Aplūkojot šos objektus, kas meklējami dabā, arī Siguldas pilsētas sirdī no droša attāluma varam vērot objektu (kultūras cents "Siguldas devons"), kurā ierakstīts kods, kas atgādina par laika posmu kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi un tika izmainīti smilšakmens slāņi, pateicoties  ūdens aktīvai kustībai. Varens periods, kad no jūras dzelmes iznirst zeme un rodas arvien vairāk dzīvības. Reizēm pēc lietus pie Gaujas varam atrast izskalotas bruņuzivju fosīlijas un sajust tālā devona elpu savā saujā. Ja devona laikmetā augi ieguva saknes, zeme ieguva mežus un zivīm attīstījās kauli, ticam, ka cilvēks atkal varēs atrast iedvesmu attīstībai un turpmākajam cēlienam.

 

Pielikumā maršruti, kas ļaus atklāt šos smilšakmens slāņus!


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Pasākumi
  1. Jūnijs 2020
    P O T C P S S
    01 02 03 04 05 06 07
    08 09 10 11 12 13 14
    15 16 17 18 19 20 21
    22 23 24 25 26 27 28
    29 30          
Siguldas maršruti