Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
01.01.1970 Diena
0o C,
06.04.2020 Nakts
7o C, D D. 4m/s
07.04.2020 Diena
19o C, DR DR. 7m/s
Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Uzlādē laimi un #satiecsevi

 

Ja esi laimīgs, tad arī apkārtējo pasauli redzi daudz gaišāku un skaistāku. Ja esi laimīgs, tad arī Tavi tuvie un mīļie ir laimīgi! Laikā, kad apkārt apstākļi mainās ik brīdi, mums ir jāatrod iespēja būt ar sevi. Mums ir jāatrod laiks sava prāta attīrīšanai un iekšējās enerģijas uzlādēšanai.

Piedāvājam apskatīt dabas objektus Siguldā, kuri citiem ir īpaši pazīstami, bet citiem, iespējams, tie būs pavisam jauni. Tāpēc izvērtējiet laiku, kad turp doties, lai patiešām nesatiktu citus, bet tikai sevi!

 

 

 

 

Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns

Kur vēl vairāk var ieelpot laimi un diženumu, kā gleznainākajā un vienā no visplašākajām pieturvietām - Paradīzes kalnā jeb Gleznotājkalnā. Kāpēc gleznainākā? Jo Paradīzes kalna elpu aizraujošo, plašo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā Jūlijs Feders, Janis Rozentāls un Vilhelms Purvītis, tā arī radies šīs vietas otrs nosaukums – Gleznotājkalns.

 

No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē, saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Parazīzes kalna apskati var apvienot ar maršrutu: Sigulda. Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns

 

Tilts pār Gauju 

Tilts Pār Gauju. Pirmais tilts pār Gauju celts 1937. gadā – tam laikam īpaši sarežģīta tehniska būve, taču drīz pēc tam sagrauts kara laikā; to atjaunoja 1950. gadā. Līdz pat 1937. gadam gan kājāmgājēji, gan pajūgi, gan arī retās automašīnas tika celti pār Gauju ar prāmi.

 

2017. gada 3. septembrī pēc rekonstrukcijas tika atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā. Šo būvdarbu laikā ir novērstas arī kara laika sekas – no upes ir izceltas paša pirmā, 1937. gadā uzceltā tilta konstrukcijas, kuras tur bija nonākušas pēc tilta spridzināšanas Otrā pasaules kara laikā. Tiltam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tāpat ir paplašinātas ietves, lai tās būtu ērti izmantojamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.

 

Taka gar Gauju līdz Gūtmaņalas stāvlaukumam

Šķērsojot Gaujas tiltu dodies rāmā pastaigā pa taku gar Gauju un Gaujas vecupi (līdz Gūtmaņalas stāvlaukumam). Gaujas senlejas labajā krastā, ejot pa taku no Gaujas tilta līdz Siguldas novada Tūrisma informācijas centra “Gūtmaņala” stāvlaukumam, vērojama Gaujas upe, upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstes alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gaujas krastā pieejama labiekārtota piknika vieta līdzpaņemtā dzēriena iemalkošanai vai sviestmaizes baudīšanai. Tikai atceries, ko aiznesi dabā, to arī atnes! Takas apskati var apvienot ar maršrutu: Siguldas klasika Gaujas nacionālajā parkā 

 

 

Mēs esam stipri, ja esam laimīgi. Mums jābūt kā klintij, kas ir satricināma, bet pie izaicinājumiem nesabrūk. Tā veido alas, bet turpina būt tikpat stipra!

 

 

Mazā ala

Mazās alas garums ir 14m, augstums pie ieejas 3,6m. Padomju laikā Mazo alu dēvēja par Revolūcijas alu, jo tajā tika atrasti pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu revolucionāru uzsaukumi (proklamācijas).

Mazās alas apskati var apvienot ar maršrutu: Turaidas gravas un alas

 

Pētera ala

Pētera ala paslēpusies Vējupītes ielejas kreisajā krastā. To var uzskatīt tādu kā mazas aizas un alas krustojumu. Alas garums sasniedz 6,5 metrus, maksimālais platums 2,2 metri, augstums 5,3 metri. Alas labajā pusē ir šķērsplaisa – tā ir gandrīz 2 metrus gara un 0,5 metrus plata.

Pētera alas apskati var apvienot ar maršrutu: Sigulda. Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns

 

Ja šobrīd ir sajūta, ka esi kraujas pašā apakšā un līdz augšai ir neiespējams un grūts gājums – nebēdā, varbūt tā nemaz nav. Sāc pamazām, sāc ar vienu ceļu!

 

Krimuldas serpentīna ceļš

Krimuldas serpentīna ceļš, kas sākumā šķiet garš un nebeidzams, patiesībā ir ļoti piesātināts un interesants.

Mūsdienu ceļi, kuri savieno Siguldu, Krimuldu un Turaidu, veidojušies daudzu gadsimtu garumā. Viens no šādiem ceļiem ar bagātu vēsturi ir serpentīna ceļš no Krimuldas uz Siguldu. Tas daļēji izvietots Krimuldas viduslaiku pils aizsarggrāvja teritorijā un novirzīts pa nogāzi lejā uz Siguldu. Attīstoties autotransportam un ceļu būvei, 20. gadsimta otrajā pusē serpentīna ceļš vairs netika izgaismots. 2006. gadā veikta vēsturiskā ceļa rekonstrukcija, uzklājot tam bruģa segumu, uzstādot apgaismojuma laternas un soliņus. 

Serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, un ir pieejams gan gājējiem, gan velobraucējiem.

 Krimuldas serpentīna ceļa apskati var apvienot ar maršrutu: Siguldas klasika Gaujas nacionālajā parkā vai iziet Vikmes dabas taku.

 

Lakstīgalas grava

 

Ja esi pieveicis vienu kalnu, uz priekšu, dodies uz nākamo! Bet pa ceļam aplūko dabas varenumu, ūdens spēku, kas vērojams Lakstīgalas gravā. 

 

Tā ir dziļa grava ar mazu strautiņu, kas pāršķeļ Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu. Tā dienvidu daļā izveidotas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz Siguldas pludmalei.

 Lakstīganas gravas apskati var apvienot ar maršrutu: Viena diena Siguldas un Allažu apkaimē

 

Mīlas beka un Siguldas Serpentīna ceļš

Aptuveni 600 metrus garais Siguldas serpentīna ceļš ved no Gaujas līdz Siguldas Svētku laukumam, dodot iespēju iepazīt Gaujas senielejas unikālo skaistumu no cita skatu punkta. 

2015. gadā veidotais serpentīna ceļš ir bruģēts un tā posmā izvietoti vairāki skatu laukumi, tai skaitā – mīlestības beka jeb sēnīte, no kuras paveras skaists skats uz Gauju.

 

Ķeizarkrēsls un Ķeizarskats

Tu esi savas dzīves un laimes noteicējs! Dodies uz Ķeizarkrēslu un Ķeizarskata skata vietu!

Skatu vieta, kur var baudīt zīmīgu ainavu uz Gauju un Turaidas pili.

Jau kopš 19. gadsimta tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē. Gaidot augstos viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkota skatu vieta. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre īpaši sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu, kas pavērusies no skatu vietas uz Gaujas senieleju.

Ķeizarskata un Ķeizarkrēsla apskati var apvienot ar maršrutu: Sigulda - Krimulda - Sigulda

 

Svaigs gaiss, putnu dziesmas, elpu aizraujoši skati un pumpuru plaukšana ir viss, kas nepieciešams lai uzlādētu sevi ikdienai un mājās dotos smaidīgs! 

 

 

Balsošana:

Distanču slēpošanas trase
Pasākumi
  1. Aprīlis 2020
    P O T C P S S
        01 02 03 04 05
    06 07 08 09 10 11 12
    13 14 15 16 17 18 19
    20 21 22 23 24 25 26
    27 28 29 30      
Siguldas maršruti