Siguldas logo
DE EN LV
Sigulda aizrauj
Meklēšana
Kartes un brošūras

Bukleti

Brošūras un audiogidi

lasīt vairāk

Galerija

Galerija

Foto, video galerija

lasīt vairāk

Rezervācija

Rezervācija

Rezervē naktsmītni

lasīt vairāk

Atsauksmes

Atsauksmes

Atsauksmes par Siguldu

lasīt vairāk

Izbaudi braucienu ar vagoniņu!
Izbaudi braucienu ar vagoniņu!

Siguldas Vagoniņš piedāvā braucienu pāri Gaujas senlejai, skatam paverot burvīgu ainavu vairāku kilometru tālumā. 43 m augstumā virs zemes Siguldas vagoniņš savieno abus Gaujas upes krastus 1020 m platumā un aizrauj ar izcilo ainavu uz Gaujas senleju, trīs viduslaiku pilīm – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, Bobsleja trasi un Gaujas tiltu. 

 

Šoruden, Siguldas vagoniņa simbols - lācis - ir atguvis jaunu veidolu. Jaunā lāča autore ir tekstilmāksliniece, siguldiete Kristīne Kligina. Dabas un laikapstākļu ietekmes dēļ, katram egles galotnē sēdošajam lācim ir atšķirīgs slavas un mūža ilgums. Šis mākslinieces Kristīnes Kliginas radītais lācis ir trešais, kas pievienojas egles galotnē sēdošo lāču saimei un rod godu iepriecināt tūristus un vietējos. “Siguldas vagoniņš” komanda atzīst, ka papildu ainaviskajam skatam uz Turaidas pili, Krimuldas muižu, Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi un burvīgo ainavu vairāku kilometru tālumā, lācis brauciena laikā joprojām ir satraucošs pārsteigums par lāča eksistenci nezinātājiem un ļoti gaidīts, iemīļots objekts zinātājiem.

 

Vairāk informācijas:

Adrese

J. Poruka iela 14, Sigulda

Koordinātas

57.1645   24.8458

Tālrunis

28020088

E-pasts

vagonins@lgk.lv

www

www.cablecar.lv

www.siguldaadventures.com

 

Darba laiks novenbrī

 

 

Pirmdiena 10:00 - 17:00
Otrdiena 10:00 - 17:00
Trešdiena 10:00 - 17:00
Ceturtdiena 10:00 - 17:00
Piektdeina 10:00 - 17:00
Sestdiena 10:00 - 17:00
Svētdiena 12:00 - 17:00

 

Vagoniņa reisu saraksts: 
*  - vasaras sezonā 
** - papildus reisi darba dienās vasaras sezonā    

Sigulda - Krimulda  
10.00; 11.00; 12.00; 12.30; 13.00; 13.30; 14.00; 14.30; 15.00; 15.30; 16.00; 16.00; 16.30; 17.00; 17.30*; 18.00*;

 

Vagoniņš brauc pār Gaujas senleju no Siguldas uz Krimuldu, pēc tam atpakaļ. Krimuldas pusē iespējams iziet nelielu un interesantu pastaigu taku līdz Krimuldas pilsdrupām vai arī apskatīt Krimuldas muižu no ārpuses. 

 

Krimuldas pilsdrupas

 

Krimuldas domkapitula pils celta 13.gs, Gaujas senlejas labā krasta kraujas malā netālu no lībiešu apdzīvotā Vikmestes pilskalna un ciema. Pils taisnstūrveida aizsargmūris aizņēma visai plašu teritoriju, taču mūra iekšiene bija apbūvēta ļoti nelielā platībā. Ziemeļu stūrī bija izbūvēts četrstūrains sargtornis, bet pa diagonāli pretējā stūrī atradās dzīvojamais korpuss. Tā pirmajā stāvā virs velvētiem pagrabiem bija izvietota ēdamistaba un virtuve, bet otrajā stāvā – vairākas dzīvojamās telpas. Dienvidrietumu pusē bija uzbūvēts aizsargtornis ar ieejas vārtiem, no kuriem pāri gravai veda paceļams koka tilts.

 

Krimuldas pils bija celta no liela izmēra laukakmeņiem, izmantojot ķieģeļus vienīgi ailu sienā izmūrēto eju un kāpņu izbūvei. Pils apkārtmūra biezums pamatu līmenī bijis apmēram divi metri. Pils novietojums padarīja to gandrīz neieņemamu – no vienas puses to aizsargāja Gaujas senlejas stāvais krasts, vēl no divām - Vikmestes upīte un tās pietekas stāvās gravas. Tikai vienā pusē bija izveidots mākslīgs grāvis, pār kuru paceļamais tilts veda uz priekšpili. Vikmestes upītes dziļā ieleja kalpoja par Turaidas un Krimuldas zemju dabisko robežu.

 

Zviedru – poļu kara laikā 1601. gada pavasarī pili ieņēma zviedru karaspēks. Tā paša gada rudenī, kad tuvojās spēcīgā poļu armija, lai neatstātu pili ienaidnieku rokās, to aizdedzināja. Pēc nodedzināšanas pils vairs netika atjaunota.

 

 

"Sēnīte" pie Krimuldas pilsdrupām - ar skatu uz Turaidas pili un Gaujas senieleju

 

Tieši blakus "Sēnītei" ir kāpnes lejup, pa kurām dodoties lejā, sāksies Vikmestes taka, upīte un citas aizraujošas pastaigu takas.

 

Krimuldas muiža

Firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822. gadā klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. 

Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15. gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem bija izveidojusies amatnieku pilsēta. Tā izvērtusies par novada centru un bijusi pat lielāka par pretējā ielejas krastā esošo Siguldu.

 

Par feodālu īpašumu un patstāvīgu saimniecisku vienību Krimuldas muiža kļuva drīz pēc 1566. gada. Veidojoties muižai, jauns saimnieciskais centrs tika būvēts pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817. gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts - Johans Georgs Līvens. Stāsta, ka grāfs muižu nolūkojis tāpēc, ka ticējis, ka šī vieta vēsturiski saistīta ar seno lībiešu vadoni Kaupo, kuru Johans Līvens uzskatījis par Līvenu dzimtas ciltstēvu.

 

Firsts Johans Līvens Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to romantisku ainavu parku. Pils celta kā izmēros neliela ēka ar gandrīz kubisku divstāvu centrālo apjomu, ko rotā masīvs četru kolonnu portiks, un simetriskiem to ietverošiem vienstāva spārniem.

 

Laika posmā no 1920.-1924. gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, kas paredzēja muižu īpašumu atsavināšanu to īpašniekiem un sadalīšanu sīkākās daļās jaunsaimniekiem. 1921. gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības iestādes funkcija.

 

Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, kā arī tajā tiek piedāvātas naktsmītnes gan viesnīcas, gan hosteļa tipa apartamentos.

 

 

Ja ar vagoniņu vēlaties doties tikai vienā virzienā, tad romantisks būs tieši Krimudas serpentīna ceļš, pa kuru var doties atpakaļ uz Siguldu vai turpināt pastaigu līdz Gūtmaņalai.

 

Krimuldas Serpentīna ceļš

 

Serpentīna ceļš no Krimuldas uz Siguldu kļuvis par romantisku pastaigu vietu, tas atvērts gan gājējiem, gan velobraucējiem un ir ar bagātu vēsturi.

Tas daļēji izvietots Krimuldas viduslaiku pils aizsarggrāvja teritorijā un novirzīts pa nogāzi lejā uz Siguldu. Jau Krimuldas pils un muižas 17. gadsimta plānā redzams iezīmēts kāds ceļš minētajā virzienā. Lai droši brauktu pa Gaujas senlejas stāvo nogāzi ar zirga pajūgu, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Pats vārds „serpentīns” cēlies no latīņu valodas – serpens , serpentis, kas nozīmē – čūska.

 

Domājams, ka lielākie ceļa labiekārtošanas darbi notikuši 19. gadsimtā – gan gaidot Krievijas cara Aleksandra otrā un viņa sievas vizīti Siguldā 1862. gadā, gan tūristu ērtībām ierīkojot pastaigu celiņus. Pāri serpentīna ceļam veduši gaisa tiltiņi, ko vietējie dēvējuši par velna tiltiem.

 

2006. gadā veikta vēsturiskā ceļa rekonstrukcija, uzklājot tam bruģa segumu, uzstādot apgaismojuma laternas un soliņus.

 


Balsošana:


Distanču slēpošanas trase
Pasākumi
  1. Novembris 2020
    P O T C P S S
                01
    02 03 04 05 06 07 08
    09 10 11 12 13 14 15
    16 17 18 19 20 21 22
    23 24 25 26 27 28 29
    30            
Siguldas maršruti